Cilvēka ķermenis ir radīts kustībām, tādēļ vislabāk tas jūtas tad, kad regulāri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm. Jo vairāk laika tām tiks veltīts, jo lielāks būs ieguvums veselībai, tomēr svarīgi atcerēties, ka nekad nav par vēlu uzsākt nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Arī senioru vecumā fiziskās aktivitātes salīdzinoši īsā laikā var uzlabot labsajūtu un veselību.
Fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt normālu ķermeņa svaru un novērst aptaukošanos, kas ir viens no galvenajiem riska faktoriem daudzām saslimšanām, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmas slimībām un 2. tipa cukura diabētam. Fiziskās aktivitātes pieaugušo un senioru vecumā ir īpaši svarīgas, jo, paliekot vecākiem, vielmaiņas ātrums samazinās.
Stress ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, tomēr tas var izteikti negatīvi ietekmēt gan psihisko, gan fizisko labsajūtu. Labākās zāles pret stresu, nenoliedzami, ir fiziskās aktivitātes. Fizisko aktivitāšu laikā smadzenēs pastiprināti izdalās laimes hormons endorfīns, kas rada pacilātības, prieka un laimes sajūtu, palīdzot ķermenim atbrīvoties un uzlabot garastāvokli.
Gan bērna un pusaudžu, gan pieaugušo vecumā smadzenēm nepārtraukti nepieciešams apstrādāt un atcerēties lielu informācijas daudzumu. Ikdienā nepieciešams ģenerēt jaunas, radošas idejas, pieņemt ātrus un nozīmīgus lēmumus. Ir pierādīts, ka regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt uzturēt šīs funkcijas, uzlabojot koncentrēšanās spējas, atmiņu, modrību, radošo domāšanu un darba produktivitāti.
Fizisko aktivitāšu laikā izdalītais laimes hormons endorfīns rada ne vien prieku un pacilātības sajūtu, bet arī vairo enerģiju. Tādēļ, jo vairāk kustēsies, jo vairāk spēsi izdarīt.
Ciešs un labs miegs ir svarīgs ikvienam cilvēkam. Ja miegs ir traucēts, dienas laikā var parādīties nogurums, grūtības koncentrēties un veikt ikdienas pienākumus. Daudzi pētījumi apraksta regulāru fizisko aktivitāšu saistību ar ciešāku miegu, mazāku nogurumu dienas laikā un labāku kopējo miega kvalitāti.
Pareiza stāja ir viena no vesela organisma pazīmēm – tā labvēlīgi ietekmē elpošanu un sirds, vēdera dobuma orgānu un muskulatūras darbību. Jo vairāk ikdienā kustēsies, jo vairāk tiks nodarbināta muskulatūra, kas notur mugurkaulu, veidojot labu stāju.
Ir pierādīts, ka fiziskās aktivitātes palīdz stiprināt kaulus un muskuļus, kā arī attīsta un uzlabo kustību koordināciju un līdzsvaru, kas ir būtiski gan bērna augšanas un attīstības posmā, gad pieaugušo un senioru vecumā, kad pakāpeniski sāk samazināties kaulu blīvums un muskuļu masa un palielināties kritienu un lūzumu risks.
Fiziskās aktivitātes ir labs profilakses līdzeklis, lai novērstu daudzas slimības, kas izraisa dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Ar regulārām fiziskajām aktivitātēm var novērst sirds un asinsvadu sistēmas slimību, osteoporozes, 2. tipa cukura diabēta, hipertensijas, artrīta un dažu vēža formu attīstību (piemēram, zarnu un krūts vēža attīstību). Tāpat fiziskās aktivitātes spēj ievērojami mazināt jau esošu hronisku slimību attīstības un progresēšanas risku.
| Vecums | Cik ilgi jānodarbojas dienā/nedēļā? | Kāda veida fiziskās aktivitātes? |
|---|---|---|
| Bērni līdz 18 gadiem | 60 minūtes katru dienu | Vidējas līdz augstas intensitātes fiziskās aktivitātes |
| Bērni līdz 18 gadiem | 3 reizes nedēļā | Muskuļus un kaulus stiprinošas fiziskās aktivitātes (auguma vingrinājumi) |
| Pieaugušie līdz 64 gadiem | 150 minūtes vai 75 minūtes nedēļā | Vidējas intensitātes vai augstas intesitātes aerobās fiziskās aktivitātes |
| Pieaugušie līdz 64 gadiem | Vismaz 2 reizes nedēļā | Muskuļus stiprinošas aktivitātes. Ieteicams visām muskuļu grupām. |
| Seniori virs 64 gadiem | 150 minūtes vai 75 minūtes | Vidējas intensitātes vai augstas intesitātes aerobās fiziskās aktivitātes |
| Seniori virs 64 gadiem | 2 reizes nedēļā un 3 reizes nedēļā | Vingrinājumi muskuļu spēkam un vingrinājumi līdzsvaram |